Ošo

Meditācijas aizņemtiem cilvēkiem



Izmantojiet meditācijai ikvienu brīdi! Desmit minūtes, kad esat dušā, piecas minūtes pusdienojot, trīs minūtes, gaidot liftu, – un jūs sajutīsiet, ka meditācija piepilda jūs ar enerģiju! - iesaka Ošo.

Lūk, ko par stresu, saspringumu un atslābināšanos šai grāmatā saka tās autors:

Kāpēc esat saspringts? Jūsu identificēšanās ar visa veida domām un bailēm – nāvi, bankrotu, dolāra krišanos... Tie ir jūsu stresi, un tie patiešām atstāj iespaidu uz ķermeni. Jūsu ķermenis arī kļūst saspringts, jo ķermenis un prāts nav divi atsevišķi subjekti. Ķermenis un prāts ir vienota sistēma. Tādējādi, kad prāts kļūst saspringts, arī ķermeni pārņem spriedze.

Apzināšanās un relaksācija ir vienas monētas divas puses. Jūs tās nevarat atdalīt. Jūs varat sākt ar apzināšanos, un tad jūs pārliecināsieties, ka atslābināties. Jūs varat sākt ar apzināšanos. Tad apzināšanās jūs aizved prom no prāta un prāta identifikācijām. Dabiski, ka ķermenis sāk atslābināties. Jūs vairs neesat sasaistīts, un stress nevar eksistēt apzināšanās gaismā.

Jūs varat sākt arī no otra gala. Tikai atslābinieties... Lai viss stress aiziet... Jūs būsiet pārsteigts, ka atslābinoties jūsos rodas noteikta apzināšanās. Bet sākt no apzināšanās ir vieglāk, sākt ar atslābināšanos ir mazliet grūtāk, jo centieni atslābināties vien rada noteiktu saspringumu.

Ir kāda pazīstama amerikāņu grāmata, kas saucas “Jums jāatslābinās”. Ja tas jādara piespiedu kārtā, kā gan jūs varat atslābināties? Nepieciešamība darīt liks jums saspringt. Vārds pats par sevi tūlīt pat radīs spriedzi. Nepieciešamība to darīt būs kā Dieva bauslis. Varbūt cilvēks, kurš uzrakstīja šo grāmatu, neko nezina par atslābināšanās komplicētību?

Austrumos mēs nekad nesākam meditāciju ar relaksāciju. Mēs sākam meditāciju ar apzināšanos. Tad relaksācija nāk pati par sevi, jums tā nav jāpiespiež. Ja būtu piespiešanās, rastos noteikta spriedze. Tai jānāk pašai, tikai tad tā būs īsta relaksācija. Un tā atnāk...

Ja vēlaties, jūs varat mēģināt sākt ar relaksāciju, tikai ne ar domu „jādara”. Sākt ar relaksāciju ir grūti, bet, ja jūs gribat mēģināt, es zinu, kā jums vajadzētu sākt. Es esmu strādājis ar daudziem Rietumu ļaudīm un esmu sapratis faktu, ka, nepiederot pie Austrumiem, viņi nezina austrumniecisko apziņas plūsmu. Tradīcijas ir atšķirīgas.

Speciāli rietumniekiem esmu izveidojis tādas meditācijas kā Dinamisko meditāciju. Kad vadīju nometnes meditētājiem, es izmantoju Džiberiša (nesakarīgo skaņu) meditāciju un Kundalini meditāciju. Ja jūs vēlaties sākt ar relaksāciju, tad vispirms ir jāpraktizē šīs meditācijas. Tās izvilks visu stresu no jūsu prāta un ķermeņa, un tad atslābināties būs ļoti viegli. Jūs nezināt, cik daudz jūs turat sevī, un tas ir stresa cēlonis.

Es praktizēju Džiberiša meditāciju kalnu nometnēs. Ir grūti to praktizēt pilsētās, jo kaimiņi var kļūt traki. Viņi var sākt zvanīt policijai un žēloties: „Visa mūsu rāmā dzīve ir pagalam!” Tie nezina, ka, iesaistoties tajā savās pašu mājās, viņi atbrīvotos no ārprāta, kurā tie dzīvo. Bet viņi pat neapzinās savu ārprātu.

Džiberiša meditācijas laikā ikvienam ļauts skaļi izteikt jebko, kas ienāk viņa vai viņas prātā. Bija tāds prieks dzirdēt, ko cilvēki sauca! Jā, nesakarīgi, jā, absurdi! Es biju vienīgais liecinieks. Jūs varat darīt visu, ko vēlaties, bet vienīgais nosacījums - jūs nedrīkstat kādam pieskarties. Ļaudis darīja visu: kāds stāvēja uz galvas, kāds nometa nost savas drēbes un skraidīja apkārt kails... Tas viss vienas stundas garumā!

Kāds vīrs katru reizi sēdēja tieši man priekšā. Viņš varēja būt brokeris vai kas tamlīdzīgs. Un, kad sākās meditācija, vispirms viņš smaidīja, domājot par to, ko grasās darīt. Tad viņš paķēra savu telefonu: „Hallo, hallo!...” Viņš turpināja vērot mani ar vienu savas acs kaktiņu. Es izvairījos skatīties uz viņu, lai neiztraucētu viņa meditāciju. Viņš pārdeva akcijas, viņš tās pirka... Dedzīgi runāja pa telefonu veselu stundu.

Ikviens darīja dīvainas lietas, tās, ko tie bija sevī aizturējuši. Kad beidzās meditācija, iestājās desmit minūšu ilga relaksācija, un šajās desmit minūtēs ļaudis atgūlās uz zemes. Tas nebija kāds apzināts lēmums, vienkārši viņi bija pārguruši. Visi sārņi bija izmesti, tāpēc viņi izjuta tīrības sajūtu un atslābinājās. Tūkstošiem cilvēku nolikās guļus uz zemes... Jūs pat nevarētu iedomāties, ka tur atrodas cilvēku tūkstoši.

Daudzi nāca pie manis un sacīja: „Pagariniet šīs desmit minūtes, jo visā savā dzīvē mēs nekad neesam pieredzējuši šādu relaksāciju, šādu prieku. Mēs nekad nebijām iedomājušies, ka kādreiz sapratīsim, kas ir apzināšanās. Bet tagad mēs atskārtām, ka tā atnāk!”

Tāpēc, ja vēlaties sākt ar relaksāciju, vispirms jums jāiziet cauri katarses procesam - Dinamiskajai meditācijai, Kundalini, vai Džiberišam.