Ošo

Vakara izskaņai



Šajā pasaulē mēs visi esam viesi. Mūsu īstās mājas ir citā krastā. Te mēs atrodamies tikai augsmei, pieredzei. Mums ir jānobriest, lai tiktu uzņemti viņā krastā. Šajā pasaulē visi ienākam kā bērni skolā. Te ir mācību vieta, bet nav mūsu mājas. Mācieties, cik daudz vien spējat, gūstiet iespējami dziļu pieredzi. Lai jūsu dzīvē ir daudz dimensiju. Tomēr vienu gan atcerieties - te nav mūsu mājas. Tāpēc nekam nepieķerieties, neesiet īpašniecisks, ne pie kā neturieties, jo kurš tad dosies uz otro krastu?

Kad diena sliecas uz vakaru, bērns atgriežas mājās. Teju visu dienu pavadījis skolā, viņš pārnāk mājās. Bez skolas iztikt nevar. Ar visām dzīves baudām un pūliņiem, ar visu tās muļķību un viedumu, ar visiem priekiem un ciešanām - mēs maz pamazām iemācāmies saglabāt līdzsvaru, atrast savu centru. Kad esam piedzīvojuši daudzas jo daudzas mocības un arī ekstāzes, mūsos kas nobriest, integrējas. Un, kad esam sagatavojušies, ierodas laiva no viņa krasta un nogādā mūs mājās. Bet tikai tad, ja esam tam gatavi. Pretējā gadījumā mūs nez cik reižu sūtīs atpakaļ, līdz nebūsim gana nobrieduši, nebūsim apguvuši mācību.



Ego ir galvenā problēma, jo nes sev līdzi simtiem citu. Ego rada alkatību, dusmas, iekāri, skaudību... Cilvēki vēl aizvien cīnās ar visu to, bet nesekmīgi. Kamēr nav nocirsta sakne, augs jauni zari. Varat tos apgriezt, noraut lapas, taču tas neko nelīdzēs. Īstenībā pēc zaru apgriešanas koks sakuplos, tā lapotne kļūs arvien biezāka. Koks kļūs spēcīgāks. Es esmu pārliecināts, ka jāapkaro nevis simptomi, bet pati problēmas sakne, - ego. Nocērtiet ego. Un visas raizes izgaisīs kā nebijušas. Ja iemācīsieties pastāvēt bez ego, it kā jūsu nebūtu, tad galvenais būs sasniegts. Augstāka mērķa nav. Turklāt tas ir viegli, jo ego ir viltus parādība, tāpēc to var atmest. Ego nav reāls, bet izdomāts, ir tikai ēna. Ja turpināsiet ticēt ego, tas pastāvēs. Ja ieskatīsities uzmanīgāk, ego nemaz neatradīsiet. Meditācija nozīmē ielūkoties dziļāk, meklējot ego, pārbaudot jūsos ik stūrīti, ik kaktiņu. Nekur to neatradīsiet. Acumirkli taču nav iespējams rast, tas ir beidzies. Bet jūs piedzimstat no jauna.

Vislielākais dziedināšanas spēks pasaulē piemīt mīlestībai. Nekas neiedarbojas dziļāk par mīlestību. Tā ārstē ne tikai ķermeni, ne tikai prātu, bet arī dvēseli. Ja spējat mīlēt, tad jums pazudīs visas brūces. Tad kļūsiet par veselumu. Veselums ir tas pats, kas svētums. Kamēr neesat veselums, neesat svēts. Fiziskā veselība ir mākslīga parādība, saistīta ar medicīnu, tāpat arī ar zinātni. Visdziļāko būtības iekšējo kodolu var dziedēt tikai mīlestība.

Tie, kam zināms mīlestības noslēpums, zina dzīves lielāko mīklu. Tad nav nedz ciešanu, nedz vecuma, nedz nāves. Protams, ķermenis novecos un mirs, bet mīlestība atklās jums, ka neesat ķermenis, bet tīrā apziņa, ka neesat nedz dzimis, nedz arī nomirsiet. Dzīvot tīrā apziņā ir dzīvot saskaņā ar Esību. Dzīvojot saskaņā ar Esību, nāk svētlaime.



Ošo

Meditācijas aizņemtiem cilvēkiem



Izmantojiet meditācijai ikvienu brīdi! Desmit minūtes, kad esat dušā, piecas minūtes pusdienojot, trīs minūtes, gaidot liftu, – un jūs sajutīsiet, ka meditācija piepilda jūs ar enerģiju! - iesaka Ošo.

Lūk, ko par stresu, saspringumu un atslābināšanos šai grāmatā saka tās autors:

Kāpēc esat saspringts? Jūsu identificēšanās ar visa veida domām un bailēm – nāvi, bankrotu, dolāra krišanos... Tie ir jūsu stresi, un tie patiešām atstāj iespaidu uz ķermeni. Jūsu ķermenis arī kļūst saspringts, jo ķermenis un prāts nav divi atsevišķi subjekti. Ķermenis un prāts ir vienota sistēma. Tādējādi, kad prāts kļūst saspringts, arī ķermeni pārņem spriedze.

Apzināšanās un relaksācija ir vienas monētas divas puses. Jūs tās nevarat atdalīt. Jūs varat sākt ar apzināšanos, un tad jūs pārliecināsieties, ka atslābināties. Jūs varat sākt ar apzināšanos. Tad apzināšanās jūs aizved prom no prāta un prāta identifikācijām. Dabiski, ka ķermenis sāk atslābināties. Jūs vairs neesat sasaistīts, un stress nevar eksistēt apzināšanās gaismā.

Jūs varat sākt arī no otra gala. Tikai atslābinieties... Lai viss stress aiziet... Jūs būsiet pārsteigts, ka atslābinoties jūsos rodas noteikta apzināšanās. Bet sākt no apzināšanās ir vieglāk, sākt ar atslābināšanos ir mazliet grūtāk, jo centieni atslābināties vien rada noteiktu saspringumu.

Ir kāda pazīstama amerikāņu grāmata, kas saucas “Jums jāatslābinās”. Ja tas jādara piespiedu kārtā, kā gan jūs varat atslābināties? Nepieciešamība darīt liks jums saspringt. Vārds pats par sevi tūlīt pat radīs spriedzi. Nepieciešamība to darīt būs kā Dieva bauslis. Varbūt cilvēks, kurš uzrakstīja šo grāmatu, neko nezina par atslābināšanās komplicētību?

Austrumos mēs nekad nesākam meditāciju ar relaksāciju. Mēs sākam meditāciju ar apzināšanos. Tad relaksācija nāk pati par sevi, jums tā nav jāpiespiež. Ja būtu piespiešanās, rastos noteikta spriedze. Tai jānāk pašai, tikai tad tā būs īsta relaksācija. Un tā atnāk...

Ja vēlaties, jūs varat mēģināt sākt ar relaksāciju, tikai ne ar domu „jādara”. Sākt ar relaksāciju ir grūti, bet, ja jūs gribat mēģināt, es zinu, kā jums vajadzētu sākt. Es esmu strādājis ar daudziem Rietumu ļaudīm un esmu sapratis faktu, ka, nepiederot pie Austrumiem, viņi nezina austrumniecisko apziņas plūsmu. Tradīcijas ir atšķirīgas.

Speciāli rietumniekiem esmu izveidojis tādas meditācijas kā Dinamisko meditāciju. Kad vadīju nometnes meditētājiem, es izmantoju Džiberiša (nesakarīgo skaņu) meditāciju un Kundalini meditāciju. Ja jūs vēlaties sākt ar relaksāciju, tad vispirms ir jāpraktizē šīs meditācijas. Tās izvilks visu stresu no jūsu prāta un ķermeņa, un tad atslābināties būs ļoti viegli. Jūs nezināt, cik daudz jūs turat sevī, un tas ir stresa cēlonis.

Es praktizēju Džiberiša meditāciju kalnu nometnēs. Ir grūti to praktizēt pilsētās, jo kaimiņi var kļūt traki. Viņi var sākt zvanīt policijai un žēloties: „Visa mūsu rāmā dzīve ir pagalam!” Tie nezina, ka, iesaistoties tajā savās pašu mājās, viņi atbrīvotos no ārprāta, kurā tie dzīvo. Bet viņi pat neapzinās savu ārprātu.

Džiberiša meditācijas laikā ikvienam ļauts skaļi izteikt jebko, kas ienāk viņa vai viņas prātā. Bija tāds prieks dzirdēt, ko cilvēki sauca! Jā, nesakarīgi, jā, absurdi! Es biju vienīgais liecinieks. Jūs varat darīt visu, ko vēlaties, bet vienīgais nosacījums - jūs nedrīkstat kādam pieskarties. Ļaudis darīja visu: kāds stāvēja uz galvas, kāds nometa nost savas drēbes un skraidīja apkārt kails... Tas viss vienas stundas garumā!

Kāds vīrs katru reizi sēdēja tieši man priekšā. Viņš varēja būt brokeris vai kas tamlīdzīgs. Un, kad sākās meditācija, vispirms viņš smaidīja, domājot par to, ko grasās darīt. Tad viņš paķēra savu telefonu: „Hallo, hallo!...” Viņš turpināja vērot mani ar vienu savas acs kaktiņu. Es izvairījos skatīties uz viņu, lai neiztraucētu viņa meditāciju. Viņš pārdeva akcijas, viņš tās pirka... Dedzīgi runāja pa telefonu veselu stundu.

Ikviens darīja dīvainas lietas, tās, ko tie bija sevī aizturējuši. Kad beidzās meditācija, iestājās desmit minūšu ilga relaksācija, un šajās desmit minūtēs ļaudis atgūlās uz zemes. Tas nebija kāds apzināts lēmums, vienkārši viņi bija pārguruši. Visi sārņi bija izmesti, tāpēc viņi izjuta tīrības sajūtu un atslābinājās. Tūkstošiem cilvēku nolikās guļus uz zemes... Jūs pat nevarētu iedomāties, ka tur atrodas cilvēku tūkstoši.

Daudzi nāca pie manis un sacīja: „Pagariniet šīs desmit minūtes, jo visā savā dzīvē mēs nekad neesam pieredzējuši šādu relaksāciju, šādu prieku. Mēs nekad nebijām iedomājušies, ka kādreiz sapratīsim, kas ir apzināšanās. Bet tagad mēs atskārtām, ka tā atnāk!”

Tāpēc, ja vēlaties sākt ar relaksāciju, vispirms jums jāiziet cauri katarses procesam - Dinamiskajai meditācijai, Kundalini, vai Džiberišam.