DRĪZUMĀ

Smalkā pofigisma māksla



Šī grāmata kļuvusi par pasaules bestselleru, izdota jau 32 valstīs. Drīzumā arī latviešu valodā.

Grāmata ir savdabīga, pārsteidzoša, strīdīga, to interesanti lasīt. Autors vēršas pret galveno mūsdienu Rietumu pasaules lozungu: “POZITĪVISMS – par katru cenu!” Viņš apstrīd veiksmju un ieguvumu kultu, Mensons pierāda, ka neveiksme ir daudz vērtīgāka dzīves skolotāja, nekā slavenie pasaules veiksminieku stāsti. Autors māca izvēlēties savas personīgās dzīves prioritātes un visam mazsvarīgajam – uzspļaut. Jā, tieši tā, - sūtīt pie velna svešus viedokļus un būt gatavam paskatīties acīs neveiksmēm, parādot tām vidējo pirkstu.


Marks Mensons
(Mark Manson)

Amerikāņu blogeris, uzņēmējs, vairāku grāmatu autors, mūsdienu domātājs



Viņš teic:

-Šī grāmata nemazinās jūsu bēdas un grūtības. Es pat necentīšos to darīt. Kā redzat, esmu godīgs pret jums. Tā nenovedīs arī pie diženuma un nevar to izdarīt, jo diženums ir prāta ilūzija, pilnībā sadomāts mērķis un mūsu personīgā psiholoģiskā Atlantīda. Toties grāmata parādīs, kā pārvērst jūsu sāpes ierocī, jūsu traumu – spēkā, bet jūsu problēmas... par mazliet tīkamākām problēmām. Un kāpēc gan lai nebūtu progress? Lai tā ir ciešanu rokasgrāmata, kā dvēseles sāpēs saskatīt jēgu, kā panest tās ar lielu izpratni un samierināšanos. Šī grāmata ir par prasmi dzīvot viegli ar smagu nastu, par māku atslābināties spēcīgu baiļu priekšā, par spēju smieties par asarām, pat tad, kad asaras vēl nav nožuvušas.



SAGATAVOŠANĀ

Latviešu valodā tiks izdotas grāmatas:






Ošo

PAR SEKSU

Izdots Ošo grāmatas “Par seksu” otrais izdevums. Tā veidošanā piedalījusies māksliniece Ilze Kalvāne un grafiskā dizainere Renāte Rapša.



Neliels ieskats grāmatā:

Es vēlos sacīt, ka sekss ir dievišķs. Seksa enerģija ir svēta, dievišķa enerģija, tieši tāpēc tā spēj radīt jaunu dzīvību. Tas ir visvarenākais un noslēpumainākais spēks.

Atmet naidu pret tuvību. Ja vēlies, lai tavu dzīvi piepilda mīlestība, izbeidz šo konfliktu. Pieņem seksu ar svētlaimi sirdī. Atzīsti tā svētumu, svētību. Lūkojies tajā dziļāk un dziļāk, un būsi pārsteigts – jo vairāk tu pieņemsi seksu kā svētību, jo svētāks tas kļūs. Savukārt, jo vairāk konfliktēsi, it kā tuvība būtu kas grēcīgs un netīrs, jo grēcīgāka un neglītāka tā kļūs.

Kad vīrietis tuvojas savai sievai, viņam vajadzētu būt svētas sajūtas pārņemtam, it kā viņš dotos uz templi. Kad sieva tuvojas vīram, viņai vajadzētu justies svētības, bijības piepildītai, kā vēršoties pie dieva. Kad divi mīlnieki mīlējoties ir cieši viens pie otra, tie patiesi tuvojas templim. Šajā tuvībā darbojas svētums, Esamības radošais spēks.



Manuprāt, cilvēks izjūt pirmos atklāsmes, meditācijas uzplaiksnījumus tieši mīlēšanās brīžos – nekur citur. Tieši tuvības brīžos cilvēks pirmo reizi saprot, ka šāda svētlaime ir iespējama. Tie, kuri šajā patiesībā meditē un dziļi iegrimst seksa, mīlēšanās fenomenā, ir pieredzējuši, ka tuvības, kulminācijas brīžos prāts kļūst pilnīgi brīvs no domām. Uz mirkli izzūd visi spriedumi un vērtējums. Šis prāta tukšums, domu izgaišana nes svētlaimes piepildījumu. Cilvēks ir atklājis šo noslēpumu.

Cilvēki ir atklājuši arī noslēpumu, ka prātu var atbrīvot no domām ar citiem paņēmieniem, ne tikai seksu, un sasniegt tādu pašu svētlaimi. No tā ir attīstījusies joga un bezapziņas stāvoklis, kas, savukārt, pavēris ceļu meditācijai. Meditācijas pamatos ir pieredze, kas gūta no mīlēšanās. Cilvēki atklāja, ka prātu var apklusināt, atbrīvot no domām arī bez seksa un sasniegt tādu pašu svētlaimi kā kulminācijas brīdī.

Vēl jo vairāk, mīlēšanās notiek ierobežotu laika posmu, jo tā ir piepūle un prasa enerģiju. Savukārt meditācijā ir iespējams palikt nepārtraukti.

Vēlos uzsvērt, ka tie, kuri pievēršas meditācijai, ilgstoši bauda svētlaimi, ko citi pieredz vien uz mirkli. Citu atšķirību starp abu pieredžu radīto svētlaimi nav. Nav kļūdījies gudrais, kurš sacīja, ka vishayanand un brahmanand – svētlaime, kas nāk no sajūtām, un svētlaime, kas rodas, iegrimstot dievišķajā – ir dvīņi. Tie ir dzimuši no viena klēpja. Tie ir nākuši no vienas pieredzes. Šim gudrajam ir taisnība.

Tātad pirmais princips, ko gribu tev izklāstīt, ir: ja vēlies pieredzēt fenomenu, ko saucam par mīlestību, pirmais solis ir patiesi, no visas sirds atzīt seksa svētumu, dievišķumu, patiesumu. Būsi pārsteigts redzēt, ka, pilnīgi, nešaubīgi pieņemot seksu, tu sāksi justies no tā arvien brīvāks. Noliegums, neatzīšana rada atkarību, kā svētajam, kurš kļuva par sava apģērba vergu. Turpretī līdz ar izjustu pieņemšanu, tu kļūsi arvien brīvāks. Pilnīgi pieņemt dzīvi un visu, kas tajā dabīgs, ir reliģiozitāte. Tieši šis ticīgums atbrīvo cilvēku.

Par nereliģioziem es uzskatu tos, kuri noliedz dabisku dzīvi un tai pretojas: „Tas ir slikti, grēcīgi, tas ir indīgi. Atbrīvojies no šī, atsvabinies no tā.” Tie, kas runā par atsacīšanos, - nav svēti.